1923. gada 29. decembrī Raņku pagasta mājās "Kalnarozes" dzimis tautsaimnieks, sabiedriskais darbinieks. Mācījies Raņķu pamatskolā, Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā. 1943. gadā iesaukts latviešu leģionā. Pēc kara dienesta iestājies Baltijas universitātē, kur studējis tautsaimniecību. 1950. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Zviedrijā, kur strādājis atslēgu, eņģu un skrūvju fabrikā par Saimniecības nodaļas vadītāju. 20. gadsimta 50. gados aktīvi iesaistījies sabiedriskajā darbā Daugavas vanagos, Latviešu Nacionālajā fondā, Zviedrijas Latviešu centrālajā padomē un Latviešu palīdzības komitejā. Pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības Latvijas Brīvības fonda nodibināšanas ASV A. Rozenbahs daudzus gadus pildījis vicepriekšsēdētāja pienākumus Eiropā.
A. Rozenbahs darbojies arī Latviešu Nacionālā fonda revīzijas komisijā. 1992. gadā šī fonda sēdē nolemts, ka daļu naudas no fonda kapitāla bez starpniekiem izdalīs daudzbērnu ģimenēm Latvijā. A. Rozenbahs uzņēmies naudu nogādāt Latvijā un kopā ar cilvēkiem no Latvijas apbraukājis daudzbērnu ģimenes Kuldīgā, Talsos, Aizputē un citviet, lai nodotu tām naudu.
Padomju gados pāris reižu viņš uzņēmies iniciatīvu iepazīstināt publiku Zviedrijā ar labākajiem Latvijas operdziedātājiem, baletdejotājiem, tautas deju kolektīviem un populāro Raimonda Paula mūziku. 1996. gada 18. novembrī A.Rozenbahs saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi par nopelniem Latvijas labā. A. Rozenbahs kopā ar dzīvesbiedri Mirdzu regulāri apmeklējuši Latviju. 2002. gada vasarā vairākas Kuldīgas skolas un Kuldīgas novada muzejs dāvanā saņēmis vērtīgas trimdā izdotas grāmatas. Plašāku informāciju skatīt bibliotēkas Novadpētniecības datubāzē.
Foto no: Mediņa, J. (2014, 8.janvāris). Ir vērts zināt iedvesmojošus dzīvesstāstus. Kurzemnieks, 3, 13.
Atsauces un avoti:
1. Mediņa, J. (2014, 8.janvāris). Ir vērts zināt iedvesmojošus dzīvesstāstus. Kurzemnieks, 3, 13.