1833. gada 13. oktobrī Vārmes pagastā dzimis mācītājs, mājskolotājs. Mācījies Vārmes pagasta skolā, Irlavas skolotāju seminārā, pēc tam - Liepājas pilsētas skolā. Studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē, kur bijis arī Krišjāņa Valdemāra dibinātās korporācijas "Fraternitas Academica" loceklis. Pēc studijām nokārtojis konsistorijas eksāmenus Jelgavā un sācis kalpošanas darbu. Pārcēlies uz dzīvi Kuldīgā, Dzīvojis pie pie Kuldīgas latviešu draudzes mācītāja Georga Harfa, kur veicis mājskolotāja pienākumus. Mācītājam G. Harfam aizejot mūžībā, F. Freibergs pārņēmis draudzi un pastorātu. Kalpojis latviešu draudzē, kuras dievkalpojumi tolaik notikuši Sv. Katrīnas baznīcā. F. Freiberga kalpošanas laika nozīmīgākais notikums bijis jaunās baznīcas būvēšana un iesvētīšana. 1896. gadā Iekšlietu ministrija devusi būvatļauju, 1899. gada 3. oktobrī notikusi pamatakmens ielikšana, bet jaunā (Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā) baznīca iesvētīta 1904. gada 31. oktobrī. Miris 1918. gadā Kuldīgā. Plašāku informāciju skatīt bibliotēkas Novadpētniecības datubāzē.
Attēls no: Mediņa, J. (2014, 12. februāris). Ar viņu svētību un atbalstu top dievnami. Kurzemnieks, 18, 12.
Atsauces un avoti:
1. Mediņa, J. (2014, 12. februāris). Ar viņu svētību un atbalstu top dievnami. Kurzemnieks, 18, 12.