1927. gada 24. oktobrī Bērzpils pagastā dzimusi dzejniece. Mācījusies vidusskolā, to nav pabeigusi. 15 gadu vecumā sākusi rakstīt dzejoļus. Ģimene represēta, deportēta uz Sibīriju (Omsku). Latvijā atgriezušies 1956. gadā. Septiņus gadus pavadījusi Vārmes pagastā, pēc tam strādājusi Rīgā trikotāžas un elektroiekārtu rūpnīcā. Pirms Atmodas pārcēlusies uz Kuldīgu. Bijusi Kuldīgas dzejnieku kluba "Patskanis" dalībniece. Mirusi 2017. gadā, apglabāta Meža kapos Kuldīgā. Plašāku informāciju skatīt bibliotēkas Novadpētniecības datubāzē.
Fotogrāfija no: Lāce, Dz. (2017, 3. novembris). Ar dabu, baltu papīra lapu un grāmatām. Kurzemnieks, 127, 11.
1. Losāne, R. (1997, 25. oktobris). "Jūtu, ka esmu vajadzīga." Guna Žīgure par dzeju un dzīvi. Kurzemnieks, [Nr. nav zināms], 5.
2. Patvērums, atvērums, tvērums, vērums... (2000). Kuldīga : [izdevējs nav zināms], 47.
3. Poriņa, D. (2005, 18. marts). "Tas galotņu vējš". Kurzemnieks, 33, 9.
4. Zemurbēja, I. (2002, 19. oktobris). Kuldīga - mana miera osta. Kurzemnieks, [Nr. nav zināms].