1802. gada 9. novembrī Īvandes pagasta Edzes mācītājmuižā dzimis Baltijas vācu izcelsmes mācītājs, valodnieks, latviešu grāmatniecības veicinātājs, pedagogs, vārda "jaunlatvietis" ieviesējs (Gustav Wilhelm Siegmund Brasche). Studējis teoloģiju Tērbatas universitātē, strādājis par mājskolotāju Vecsaulē. No 1825. gada strādājis par palīgmācītāju, pēc tam - par mācītāju Nīcā un Bārtā, dzīvojis Liepājā. Publicējies periodiskajos izdevumus "Latviešu Avīzes", "Tas Latviešu Ļaužu Draugs", "Baltische Monatsschrift", "Das Inland" u.c. Darbojies Latviešu literatūras (draugu) biedrībā, sarakstījis lauksaimniecības padomu grāmatu, mācību, valodniecības jautājumiem veltītas grāmatas, piemēram, "Īsa pamācīšana latviešiem, kas savu valodu labāki grib pārzīt un caur to par labiem rakstītājiem palikt" (1857). Bijis aktīvs baltvācu tradīciju aizstāvis, jaunlatviešu ideoloģijas pretinieks. Miris 1883. gadā. Plašāku informāciju skatīt bibliotēkas Novadpētniecības datubāzē.
Attēls no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas portāla kolekcijas "Grāmatas" [skatīts: 22.09.2022.]
Atsauces un avoti:
1. Latviešu literatūras darbinieki. (1965). Rīga : Zinātne, 57.
2. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. (2003). Rīga : Zinātne, 99.
3. Latvijas enciklopēdija. 1.sēj. (2002). Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 754.