Juris Māters

1845. gada 11. martā Cildu pagastā dzimis rakstnieks, publicists (pseidonīmi: Juris Andrejevičs; Teodors Rolands; Th. R.; Ērkšķis; Vētītāju Dāvis, J. Viduklis, G.M.; G. Mathers; G.; M. J.; ....ķis; -ķis.), latviešu zemniecības tiesību aizstāvis. Mācījies Cildu pagastskolā, Kazdangas pagastskolā. Pēc tēva nāves (1858) iespēju mācīties nodrošināja mācītājs Katerfelds. 1862. gadā barons L. Koskuls pieņēmis darbā par Skrundas pagasta tiesas skrīvera palīgu un pasta stacijas, aptiekas, muižas latviešu bibliotēkas pārzini. Strādājis par tiesas skrīveri Diždzeldas pagastā Rudbāržos, ierēdni Kuldīgā, Kandavā, Piltenē. Vēlāk pārcēlies uz dzīvi Jelgavā, tur strādājis par guberņas tipogrāfijas inspektoru un tulku, tulkojis Krievijas likumus vācu un latviešu valodā, darbojies vairākās Jelgavas biedrībās. Bijis latviešu avīžu "Baltijas Zemkopis" (1875–1880) un "Tiesu Vēstnesis" (1880–1884) dibinātājs un redaktors. Miris 1885. gadā. Plašāku informāciju skatīt bibliotēkas Novadpētniecības datubāzē.

Attēls no: Apsītis, H. (1935, 1. februāris). Māteru Juris. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 2, [14]. Izgūts no: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas portāla kolekcijas "Periodika" [skatīts: 28.11.2022.]

Atsauces un avoti:

1. Latviešu literatūras darbinieki. (1965). Rīga : Zinātne, 193.

2. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. (2003). Rīga: Zinātne, 390.-391.

3. Latvijas Padomju enciklopēdija. 6. sēj. (1985). Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 512.

4. Prande, A. (1926). Latvju rakstniecība portrejās. Rīga : Leta.