1867. gada 21. aprīlī Lauberes pagasta mājās "Vērši" dzimis būvinspektors, filologs, folklorists. Mācījies Suntažu draudzes skolā, Rīgas politehniskā institūta priekšskolā. Studējis politehniskajā institūtā, kuru beidzis ar inženiera grādu. Strādājis Krievijas dzelzceļu celtniecībā. Bijis Rīgas pilsētas būvju inspektors, Latvijas hipotēku bankas padomes priekšsēdētājs. 1910. gadā darbojies Rīgas Latviešu biedrībā, ilgāku laiku bijis Latvijas izglītības biedrības padomes loceklis, bet, dibinoties Latvijas Universitātei, darbojies organizācijas padomē kā Inženieru biedrības pārstāvis. 1921. gadā nodibinājis Latviešu – lietuviešu vienību (pirmo tautu tuvināšanas biedrību Baltijas valstīs), kuras darbu vadījis līdz 1940. gadam. Lai gan J. Rīterim bijusi tehniskā izglītība, tomēr viņa sirds piederējusi kultūras jautājumiem, sevišķi filoloģijai. Nozīmīgu ieguldījumu viņš sniedzis arī tautas tradīciju saglabāšanā - J. Rītera sakrātās tautasdziesmas iekļautas "Latvju dainās", mīklas izdotas īpašā krājumā. Par ieguldījumu lietuviešu un latviešu tautu tuvināšanā viņš apbalvots ar Vītauta ordeni, Gedimina ordeni, 1935. gada 15. novembrī ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1945. gadā, apglabāts Kuldīgas Jāņkalna kapos. Plašāku informāciju skatīt bibliotēkas Novadpētniecības datubāzē.
Fotogrāfija no: B.a. (1927, 15. jūlijs). Latvju - Lietuvju IV. tuvināšanās kongresam sanākot. Jaunā nedēļa, 28, 15. Izgūts no: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas portāla kolekcijas "Periodika" [skatīts: 22.02.2023.]
Atsauces un avoti:
1. Paupe, N. (1990, 13. oktobris). Jānis Rīteris. Kurzemnieks, [Nr. nav zināms], [lpp. nav zināma]
2.Rubezis, H. (1991, 21. aprīlis). Jāņa Rītera piemiņai. Kurzemnieks, [Nr. nav zināms], [lpp. nav zināma]
3. Triju Zvaigžņu gaismā. (1997). Rīga : Latvijas Vēstnesis, 467., 663.