Jōņs Karūdznīks

1921. gada 11. decembrī Zvirgzdenes pagasta Aizpures ciemā (Ludzas novads) dzimis dzejnieks, komponists, skolotājs (īstajā vārdā: Eugenijs Ruško; pseidonīmi: lirikā- Abavietis, liroepikā- Kristužāns, Zamzarāns, prozā- Azarzems, publicistikā- Ruškāns, vokālās mūzikas darbiem- Ritumāns, turklāt lietojot dažādus priekšvārdus- Jōņs, Jurs, Eugeņs, Fraņcs vai to pirmos burtus). Mācījies Rēzeknes apriņķa Dricānu pagasta četrklasīgajā pamatskolā, Rēzeknes valsts skolotāju institūta pamatskolā, Rēzeknes valsts ģimnāzijā, līdztekus apguvis vijoļspēli Rēzeknes Tautas konservatorijā. Uzsācis studijas Latvijas Universitātē Tautsaimniecības un tiesībzinātņu fakultātē, taču tās pārtraucis mobilizācijas draudu dēļ. Pēc Otrā pasaules kara mācījies Kuldīgas Daiļamatniecības un mūzikas vidusskolā. Līdz 1968. gadam strādājis Kuldīgas mūzikas skolā, vēlāk bijis porcelāna apgleznotājs Rīgas porcelāna fabrikā. 1985. gadā atgriezies Kurzemē - Talsu rajona Abavas pagasta Sabiles Zemgaļos. Miris 2003. gadā. Plašāku informāciju skatīt Kuldīgas Galvenās bibliotēkas katalogā.

Atsauces un avoti:

1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. (2003). Rīga : Zinātne, 288.

2. Latvijas enciklopēdija. 3. sēj. (2005). Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 336.